Bezmiega naktīs
Nāk drūmas domas
Kā lietuvēns prātu tās nomāc

Cik daudz kas ir bijis
Cik asíņu lijis
Par brīvību cik atdots ir dzīvību

Bet aizvien cilvēks sev
Niknākais zvērs
Sāpju un ciešanu vēl pilns nav mērs

Kur liekulība, kur patiesa sirds
Un kā var gribēt par meliem kāds mirt

Bet tauta pret tautu
Aizvien naidu jūt
Jo tikai par “cilvēku” neviens nevēlas būt

Un taisnība vienmēr
Tam kam ir spēks
Tas visu kas neērts
Steidz no vēstures dzēst

Bet nekas nav aizmirsts un aizmirsts nedrīkst būt!
Nekas nav aizmirsts un aizmirsts tas nedrīkst būt!

Jo vēsture paliek, lai kā viņu slĒPT
Kā grāmatai lapas to neizplēst
Vai tad par velti tie cilvēki bija
Vai tad par velti viņi mira, viņu asinis lija?
Lai sejas un vārdus neviens neatceras
Tomēr turpina dzīvot viņi leģendās
Dzejā un mūzikā

Piemiņa svēta mūžam lai ir
Varoņiem par brīvību kritušajiem

Nekas nav aizmirsts un aizmirsts nedrīkst būt!
Nekas nav aizmirsts un aizmirsts tas nedrīkst būt!