Piesēdies, Vēja māte
Sausas egles galiņā
Kamēr mani bāleliņi
Pāri ies jūriņai

Minat, brāļi, zobentiņus
Šai zemē stāvēdami
Tā mīsim naideniekus
Citā jūras maliņā!

No Dzintares, Vārtājas pilskalniem
600 kuršu ir nākuši jūras krastā
Mirdz cirvji un zobeni, kara karogi pland
20 kuģu garajos mastos
Ilgs pagājis laiks kad tie pēdējo reizi siru gaitās gājuši

Līdz ceļiem ūdenī iebridis stāv sirmais krīvs
Pret debesīm upura asīnīm slacīto cirvi pacēlis
Viņš varenā Pērkona vārdu skaļi sauc
Un lūdz lai sūta tas laimi šajā gaitā

Skanot ragiem un taurēm, vīri grūž kuģus jūrā
Vecs karotājs aizsāk seno kara dziesmu

Mēs esam kurši, vīri no Dzintara zemes
Jūras tāles mūs sauc!
Kā naidnieki kāpj mūsu krastos
Tiem atriebt mēs braucam
Un uz ilgiem laikiem lai mūsu smagās vāles tie atmin
Un lūdz savu dievu
Ak kungs, pasargi mūs no kuršiem!